Iemīlies sākumā sevī…
“Iemīlies sākumā sevī, tad dzīvē. Un tikai tad tajā, kuru izvēlies”, teikusi Frīda Kalo. Šie vārdi manī rezonē, jo gūstot dzīves pieredzi, studējot, apmeklējot ne tikai akadēmiskas nodarbības, bet arī ezotēriskas, esmu sapratusi, cik svarīgi ir, pirmkārt, iemīlēties sevī. Man tas nozīmē cienīt sevi, savas vērtības, vēlmes, apzināties, ko es daru lieliski, izvēlēties cilvēkus, lietas, nodarbošanos, kas mani dara priecīgāku un laimīgāku. Es runāju par veselīgu sevis iemīlēšanu. Šoreiz rakstīšu vairāk par lietām, kas man būtiskas organizēt braucienus nevis personiskām. Par personiskām lietām parunāsim, ja atbrauksi uz Gruziju un malkosim garšīgu vīnu.
Ir pagājis gads kopš sāku jaunu dzīves pieredzi- kopā ar gruzīnu draugiem organizēju prieka braucienus uz Gruziju. Tas bija ļoti labs jaunas pieredzes gads, kurš stiprināja manu pārliecību, ka Gruzijā jūtos ļoti labi, ka protu pietiekami labi organizēt pasākumus arī šajā zemē, ka protu arī Gruzijā pateikt nē lietām, kas man nepatīk un kuras neder cilvēkiem, kuri uztic brauciena organizēšanu mums. Piemēram, es vēlos Gruzijā uzturēties labā viesnīcā par man pieņemamu cenu, neskatoties uz to, ka šajā valstī viesnīcu serviss ir vai nu gana zemā un lētā līmenī vai augstā un dārgā. Tāpēc esmu atradusi sadarbības partnerus, kuri mums piedāvā labu servisu par draudzīgu cenu.
Es vēlos Gruzijā baudīt ne tikai khinkāļus un hačapuri katru dienu kādā no ceļmalas krogiem, bet arī skaistu interjeru un mūsdienīgi pasniegtu gruzīnu virtuvi. Un mūsu klientiem ir šāda izvēle - dažādība gruzīnu krogos un restorānos.
Es vēlos baudīt ceļojumu un palikt kādā no apskates objektiem ilgāk, ja vien to vēlos, tāpēc mūsu programmās nav steigas un, ja visa grupa vienojas, ka vēlas ilgāk baudīt dabu vai krodziņu, tad mēs to darām.
Es vēlos doties tādos ceļojumos, kur aizmirstas ikdiena, problēmas un rodas arvien vairāk prieka un laimes. Priekā murrāju, kad dzirdu no mūsu viesiem jautājumu, kāds šodien datums? Kad redzu, ka rūpju rievas pierēs izlīdzinās un parādās smaida krunciņas pie acīm un smieklu rieviņas lūpu kaktiņos! Kad redzu, kā nopietnie cilvēki palaiž atpūtā savu iekšējo bērnu. Es Gruzijā jūtos priecīgāka un redzu, ka arī citi tādi kļūst.
Darot lietas, kas mani dara priecīgāku - atrodoties zemē, kas man patīk, izvēloties servisu, kas man patīk, izvēloties sadarbības partnerus, kas man patīk, manā dzīvē rodas arvien vairāk prieka un gandarījuma. Es iemīlos sevī, jo spēju izvēlēties to, kas man der. Es iemīlos savā dzīvē arvien vairāk un vairāk. Rezultātā varu dalīties mīlestībā un priekā ar cilvēkiem, kuri man uzticas. Tik vienkārši, vai ne? Mīlestība pieaug, ja mīlam sevi, ja mīlam savu dzīvi - mūsu iekšējās mīlestības kauss kļūst arvien pilnāks un pilnāks un mēs varam dalīties ar citiem. Kā ir ar tevi?
